Bērnībā mums lika piedot. Piemēram, ja kāds bērns paņēma tavu rotaļlietu, viņam lika to atdot atpakaļ un atvainoties par tās paņemšanu, kā arī tev bija viņam jāpiedod.
Tomēr, tas neko nenozīmēja – tu varēji vēl ilgi un dikti turēt ļaunu prātu. Arī pieaugušo dzīvē mēs bieži vien sastopamies ar veltu atvainošanos.
Pat tad, ja cilvēks atvainojas, mēs atceramies, ko viņš mums nodarījis. Mēs glabājam šo aizvainojumu visu dzīvi. Turklāt, katrs cilvēks, kurš rīkojies nelāgi, padara mūsu nastu arvien smagāku.
Lai lasītu tālāk, šķir otru lapu!